Smecernieki
Uz izplaukušām ābelēm nereti redzami nokaltuši ziedpumpuri. Ja kādu no šiem pumpuriem pārgriež, tad tajā redzams drukns, dzeltenbalts kāpurs bez kājām, ar brūnu galvu vai maza dzeltenoranža kūniņa. No tās pēc kāda laika izkūņotos vabole – ābeļu ziedu smecernieks.
Vaboles galva ir izstiepta garā snuķītī. Tādas vaboles sauc par smecerniekiem. Pavasarī ziedu smecernieks iedēj oliņas ābeļu ziedpumpuros. Kāpurs barojoties izēd putekšņlapas un auglenīcas, un pumpurs nokalst. Vabole dēj līdz simt oliņu, tā iznīcinādama ābolu ražu.
Pa zaru rāpojošais ziedu smecernieks pie katra trieciena pievelk kājas un nokrīt zemē. Šādā veidā tas glābjas no ienaidniekiem. Zinot kukaiņa izturēšanos, to var izmantot, lai cīnītos pret to.
Parasti ziedu smecernieki ziemo augsnē. Agrā pavasarī tie atstāj ziemas paslēptuves un rāpjas kokos, kur tie pārtiek no piebriedušiem pumpuriem, tos izdurot. Ja stipri piesit koka stumbram, tad vaboles nokrīt zemē. Zem kokiem izklāj brezentu vai izliek viegli pārnēsājamus vairogus, piesitot ābeles zariem, vaboles sabirst uz tiem. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par +100C, vaboles gandrīz nelido. Tāpēc tās jānopurina no kokiem agri no rīta, jo, ja temperatūra ir augstāka par +100C, tad no koka nokritušās vaboles aizlido. Notrauktās vaboles savāc un iznīcina. Ziedu smecernieki jāiznīcina šādā veidā, līdz kokos ir piebrieduši ziedpumpuri un vaboles sāk tajos dēt oliņas.
Ziedu smecernieka bojātie, nokaltušie brūnie pumpuri manāmi tūliņ, tiklīdz ābele nozied. Ja tos savāc un aizdedzina, tad tiek iznīcinātas arī vaboles kāpuri un kūniņas. Svarīgi ir nenokavēt – ziedu pumpuri jāsavāc jau pirmajā nedēļā, tiklīdz ābeles noziedējušas, citādi izšķīlušās vaboles pagūst aizlidot.
Vaboles galva ir izstiepta garā snuķītī. Tādas vaboles sauc par smecerniekiem. Pavasarī ziedu smecernieks iedēj oliņas ābeļu ziedpumpuros. Kāpurs barojoties izēd putekšņlapas un auglenīcas, un pumpurs nokalst. Vabole dēj līdz simt oliņu, tā iznīcinādama ābolu ražu.
Pa zaru rāpojošais ziedu smecernieks pie katra trieciena pievelk kājas un nokrīt zemē. Šādā veidā tas glābjas no ienaidniekiem. Zinot kukaiņa izturēšanos, to var izmantot, lai cīnītos pret to.
Parasti ziedu smecernieki ziemo augsnē. Agrā pavasarī tie atstāj ziemas paslēptuves un rāpjas kokos, kur tie pārtiek no piebriedušiem pumpuriem, tos izdurot. Ja stipri piesit koka stumbram, tad vaboles nokrīt zemē. Zem kokiem izklāj brezentu vai izliek viegli pārnēsājamus vairogus, piesitot ābeles zariem, vaboles sabirst uz tiem. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par +100C, vaboles gandrīz nelido. Tāpēc tās jānopurina no kokiem agri no rīta, jo, ja temperatūra ir augstāka par +100C, tad no koka nokritušās vaboles aizlido. Notrauktās vaboles savāc un iznīcina. Ziedu smecernieki jāiznīcina šādā veidā, līdz kokos ir piebrieduši ziedpumpuri un vaboles sāk tajos dēt oliņas.
Ziedu smecernieka bojātie, nokaltušie brūnie pumpuri manāmi tūliņ, tiklīdz ābele nozied. Ja tos savāc un aizdedzina, tad tiek iznīcinātas arī vaboles kāpuri un kūniņas. Svarīgi ir nenokavēt – ziedu pumpuri jāsavāc jau pirmajā nedēļā, tiklīdz ābeles noziedējušas, citādi izšķīlušās vaboles pagūst aizlidot.
