Skrejvaboles
Skrejvaboles dzīvo uz zemes. Pa dienu tās lielākoties slēpjas augsnes spraugās, zem akmeņiem, koku kritalām, vecām lapām un tamlīdzīgās vietās. Viņas pārvietojas galvenokārt ejot vai skrienot, tikai dažu sugu īpatņi ir veikli lidotāji. Skrejvaboles apdzīvo visdažādākos biotopus – dārzus, pļavas, upmalas u. c. biotopus. Tomēr lielākās un interesantākās skrejvaboles dzīvo mežos. Vaboles un to kāpuri ir zoofāgi, tātad plēsīgi. Viņas pārtiek no citiem kukaiņiem un to kāpuriem, sliekām un gliemežiem. Dažas ģints Carabus sugas spēj ar žokļiem sadragāt sīkāku gliemežu čaulu, savukārt gliemežu skrejvabolei (Cychrus caraboides) ir īpaši labi pielāgojušās gliemežu ēšanai. Šai vabolei ir sīka galva ar pagarinātiem mutes orgāniem un šauras krūtis, kas atvieglo iespraukšanos spirāliskajā, dziļumā sašaurinātajā gliemeža čaulā. Tomēr starp skrejvabolēm ir arī sugas, kas pārtiek no augiem, piemēram, dīgstu skrejvabole (Harpalus aeneus). Dažas sugas pāriet uz augu barību, ja ir pārāk liels sausums vai trūkst dzīvnieku barības. Piemēram, zemenāju skrejvabole (Psudophonus rufipes), ēd zemeņu sēklas, kas atrodas uz sulīgās ogas, tādējādi to no virsas sabojājot.
Tomēr dižākās skrejvaboles pārstāv Carabus ģinti. Lielā melnā skrejvabole (C. coriaceus) ir lielākā (līdz 4 cm) Latvijas skrejvabole. Šī vabole aktīva galvenokārt naktī, bet rudenī arī dienā. Pārtiek no sliekām, kukaiņiem un to kāpuriem. Dažreiz uzbrūk pat pelēm un ķirzakām. Šī un vēl 4 Carabus ģints sugas (pavisam Latvijā konstatētas 13 šīs ģints sugas) iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Gan dārzos un mežos, gan ganībās un tīrumos sastopama lauka skrejvabole (C. cancellatus), bet sausiem priežu mežiem raksturīga ir sila skrejvabole (C. arcensis). Mitros skujkoku un jauktos mežos var sastapt dārza skrejvaboli (C. hortensis), kurai uz priekšspārniem ir 3 rindas zeltainu, punktveida bedrīšu. Visbiežāk šo sugu var novērot sākot ar augusta vidu. Reizēm tās var atrast zem malkas šķilām un mizas gabaliem.
Skrejvaboles ir viena no lielākajām Latvijas vaboļu dzimtām. Konstatētas vairāk nekā 310 sugas (visā pasaulē > 50 000 sugas).
Tomēr dižākās skrejvaboles pārstāv Carabus ģinti. Lielā melnā skrejvabole (C. coriaceus) ir lielākā (līdz 4 cm) Latvijas skrejvabole. Šī vabole aktīva galvenokārt naktī, bet rudenī arī dienā. Pārtiek no sliekām, kukaiņiem un to kāpuriem. Dažreiz uzbrūk pat pelēm un ķirzakām. Šī un vēl 4 Carabus ģints sugas (pavisam Latvijā konstatētas 13 šīs ģints sugas) iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Gan dārzos un mežos, gan ganībās un tīrumos sastopama lauka skrejvabole (C. cancellatus), bet sausiem priežu mežiem raksturīga ir sila skrejvabole (C. arcensis). Mitros skujkoku un jauktos mežos var sastapt dārza skrejvaboli (C. hortensis), kurai uz priekšspārniem ir 3 rindas zeltainu, punktveida bedrīšu. Visbiežāk šo sugu var novērot sākot ar augusta vidu. Reizēm tās var atrast zem malkas šķilām un mizas gabaliem.
Skrejvaboles ir viena no lielākajām Latvijas vaboļu dzimtām. Konstatētas vairāk nekā 310 sugas (visā pasaulē > 50 000 sugas).
