Skarabeji
Skarabeji jeb plākšņtaustekleņi ir ļoti dažāda izmēra un izskata vaboles. Šiem kukaiņiem taustekļa vālīte sastāv no 3 - 7 posmiem, kas ir plākšņveida un sakārtoti vēdekļveidā. Tāda uzbūve palielina taustekļu spēju uztvert smaržas. Dzīves veids visai dažāds. Vaboles un kāpuri ir augēdāji, tomēr grauž ne tikai dzīvus augus, bet bieži vien pārtiek no augu atliekām, satrupējušas koksnes un mēsliem.
Kāpuri dzīvo augsnē, trūdošā koksnē, mēslos, skudru pūžņos, zvēru alās un midzeņos. Dzimtu iedala vairākās apakšdzimtās, piemēram, bambalu (Geotrupinae), rožvaboļu (Cetoniinae), praulgraužu (Trichiinae) u. c. apakšdzimtās.
Pie bambalu jeb mēslvaboļu apakšdzimtas pieder 6 sugas. Droši vien daudzi būs redzējuši melnzilas vai melzaļas, lēnīgi rāpojošas, vaboles, piemēram, bieži sastopamo meža bambalu (Geotrupes stercorosus). Šīs vaboles un to kāpuri pārtiek no liellopu mēsliem. Četras sugas pārstāv rožvaboļu apakšdzimtu. Visbiežāk sastopama zeltītā rožvabole (Cetonia aurata), kas bieži novērojama uz ziediem, piemēram, vīgriezēm. Šīs vaboles kāpuri attīstās trūdošā koksnē, arī skudrupūžņos. Arī praulgraužu apakšdzimtu pie mums pārstāv 4 sugas. Arī šo vaboļu kāpuri attīstās trūdošā koksnē. Trīs praulgraužu sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (visas 1. kategorijā) – spīdīgais (Gnorimus nobilis), blāvais (G. variabilis) un lapkoku (Osmoderma eremita) praulgrauzis. Šeit aplūkotās apakšdzimtas ir neliela daļa no Latvijā sastopamajiem skarabejiem (kurš gan nepazīst maijvaboles, degunradžvaboles vai joslainās pūkvaboles, vismaz mēs tā ceram, ka vairākums jau nu noteikti). Latvijā pašlaik konstatētas 90 sugas (pasaulē > 2000 sugas). Bez 3 jau pieminētajām praulgraužu sugām LSG iekļautas arī: 2. kategorijā – trīsragu mēslvabole (Copris lunaris) un marmora rožvabole (Liocola marmorata); bet 4. kategorijā – komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).
Kāpuri dzīvo augsnē, trūdošā koksnē, mēslos, skudru pūžņos, zvēru alās un midzeņos. Dzimtu iedala vairākās apakšdzimtās, piemēram, bambalu (Geotrupinae), rožvaboļu (Cetoniinae), praulgraužu (Trichiinae) u. c. apakšdzimtās.
Pie bambalu jeb mēslvaboļu apakšdzimtas pieder 6 sugas. Droši vien daudzi būs redzējuši melnzilas vai melzaļas, lēnīgi rāpojošas, vaboles, piemēram, bieži sastopamo meža bambalu (Geotrupes stercorosus). Šīs vaboles un to kāpuri pārtiek no liellopu mēsliem. Četras sugas pārstāv rožvaboļu apakšdzimtu. Visbiežāk sastopama zeltītā rožvabole (Cetonia aurata), kas bieži novērojama uz ziediem, piemēram, vīgriezēm. Šīs vaboles kāpuri attīstās trūdošā koksnē, arī skudrupūžņos. Arī praulgraužu apakšdzimtu pie mums pārstāv 4 sugas. Arī šo vaboļu kāpuri attīstās trūdošā koksnē. Trīs praulgraužu sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (visas 1. kategorijā) – spīdīgais (Gnorimus nobilis), blāvais (G. variabilis) un lapkoku (Osmoderma eremita) praulgrauzis. Šeit aplūkotās apakšdzimtas ir neliela daļa no Latvijā sastopamajiem skarabejiem (kurš gan nepazīst maijvaboles, degunradžvaboles vai joslainās pūkvaboles, vismaz mēs tā ceram, ka vairākums jau nu noteikti). Latvijā pašlaik konstatētas 90 sugas (pasaulē > 2000 sugas). Bez 3 jau pieminētajām praulgraužu sugām LSG iekļautas arī: 2. kategorijā – trīsragu mēslvabole (Copris lunaris) un marmora rožvabole (Liocola marmorata); bet 4. kategorijā – komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).
|
|
